Tas ir noticis. Video ir internetā.
Neskatoties uz vēlo, vai pēc pulksteņa – agro – ierašanos, mostamies desmitos līdz ar rīta gaiļiem. Kaut gan, kādi gan gaiļi var būt vietā, kur pat cilvēki pastāvīgi nedzīvo. Stundas laikā ekipāžu braucēji jau ir spējīgi notiesāt brokastis. Rīts ir spirgts un vēss, taču ne pārāk. Tomēr iesākumā laukā no saviem “dzīvokļiem” izlien vien retais. “Kantoris” mēģina uzturēt sakarus ar “skapi” pa rāciju, bet atbilde pienāk telefonā īsziņas veidā. Esot slinkums aizsniegties līdz rācijai… Lasīt tālāk…
“Kantoris” mostas ap desmitiem rītā, visi sveiki un veseli. Pat ne nosaluši. Pirmajā brīdī šķiet, ka ārā pat kļuvis siltāks. Tomēr, nekā – tie paši 23 aukstumgrādi. Auto iekšpusē pie visām iespējamām šķirbām izveidojusies sarma, vējstikls no iekšpuses pārklājies ar manāmu ledus kārtu. Gulēšana drēbēs tomēr attaisnojusies. Tos, kuri agrāk modušies, spirgtais gaiss rosina izkustināt locekļus. Pastaigas laikā pa ezeru sniegā atrodas arī Agnesei pazudušais lukturītis. Lasīt tālāk…